Nav laika, nav laika

Drīz taps ieraksts par manu superīgo atvadu pikniku, ko saorganizēja kolēģes....Just love them.... Un būs status update par manu pakošanos.... Man iet grūti... :)

Man jau sāk pietrūkt...

Šodien konstatēju, ka man jau sāk pietrūkt mans tagadējais darbs... negribas domāt par to, ka jau drīz būšu bezdarbnieks...nu ne tāds galīgs, bet nu vismaz oficiāli, jā, bezdarbnieks. Pēc 8 darba gadiem dažādās lietās, vietās un tēmās man to ir tomēr grūti sagremot...Nekad nebūtu domājusi, ka esošie kolēģi (vismaz daži) kļūs tik tuvi, nu ne līdz asarām, bet tomēr... Man tikai saka "mēs jau tūlīt būsim tava vēsture", bet tas ir tik smagi, un negribas ticēt, ka viss, šis posms manā dzīvē ir over and off... Laikam tomēr palieku veca, ceru, ka tas mani dikti neatšķirs no citiem Prāgā, kuri laikam tomēr visam pieiet daudz easy, jo reti kurš no viņiem sapratīs, kā tas ir te iekš LV...kā tas ir stradāt riktīgu nopietnu apmaksātu darbu jau no 18, domāt, kā samaksāt par dzīvokli, paēst un vēl pa vidam arī party. Bet es uztveru šo gaidāmo piedzīvojumu kā iespēju izbaudīt to, kā man nav bijis - riktīgs student life, chill, un darīt kaut ko ne dēļ tā, ka jāstrādā un jāpelna iztika, bet dēļ tā, ka tas ir forši, noderīgi...ehhh :)

P.S. Esmu izlēmusi savu blodziņu rakstīt english, kad būšu tur un centīšos pat domāt angļu valodā = esmu sliņķe hehe.

Kā vientuļa sala

Kaut kā šodien un jau kādu laiku jūtos baigi vientuļi... Ne jau tāpēc, ka apkārt nebūtu cilvēku... Laikam pie vainas tas, ka sajūta, ka visiem dzīve rit parastās sliedēs, bet manā dzīvē šobrīd ir haoss. Varbūt tas ir arī tāpēc, ka visi cilvēki, kas arī ir līdzīgā pārmaiņu situācijā, kaut kā šķiet mierīgi un kontrolē situāciju (viņiem arī tas aizbraukšanas laiks ir biku vēlāk)... uz to vismaz norāda posti sociālajās saziņas vietnēs. :) Man ir iestājusies sajūta, ka viss veļās uz galvas, bet nepietiek spēka visu risināt...tik daudz, kas darāms, bet neaizstiepjas rokas, piem., pamācīties čehu valodu. Grr, tā vietā nosēžu pie teļļuka ar sajūtu, nu gan jau vēlāk, negribas par neko domāt un cepties, esmu pelnījusi relax. Varbūt jau vajadzētu sākt krāmēt somu, bet it kā vēl ir laiks... Vajadzētu nopirkt reprezentācijas materiālus, bet it kā vēl ir laiks... Oi, bāc, bet gandrīz tač nav vairs laika... Vāvere ritenī. Es nezinu kā šito veģetēšanas stadiju lai nosauc, kaut kāda veida pirms-aizbraukšanas depresija vai...
P.S. Un vispār nav apņēmības šo visu aprakstīt english. Galvā mierinoša doma, ka gan jau paspēšu to visu tur....

Nu tad sākam, maujam kā mākam! :)

Mans pirmais ieraksts... hehe.. nu lai tas būtu: "Sveiki, esmu šeit un kādu laiku būšu šeit!"
P.S. Centīšos rakstīt gan latviešu, gan angļu valodā. Tas abu praksītei. Uzreiz sorzz par kļūdām, neesmu valodnieks. :) Protams, tulkojums nebūs vārds vārdā, jo pilnvērtīgi aprakstīt visu abās valodās nebūs laika.
__________________________________________________

My first post...hehe.. let it be: " Hi, I' m here and I' ll be here for a wile!"