Kā vientuļa sala

Kaut kā šodien un jau kādu laiku jūtos baigi vientuļi... Ne jau tāpēc, ka apkārt nebūtu cilvēku... Laikam pie vainas tas, ka sajūta, ka visiem dzīve rit parastās sliedēs, bet manā dzīvē šobrīd ir haoss. Varbūt tas ir arī tāpēc, ka visi cilvēki, kas arī ir līdzīgā pārmaiņu situācijā, kaut kā šķiet mierīgi un kontrolē situāciju (viņiem arī tas aizbraukšanas laiks ir biku vēlāk)... uz to vismaz norāda posti sociālajās saziņas vietnēs. :) Man ir iestājusies sajūta, ka viss veļās uz galvas, bet nepietiek spēka visu risināt...tik daudz, kas darāms, bet neaizstiepjas rokas, piem., pamācīties čehu valodu. Grr, tā vietā nosēžu pie teļļuka ar sajūtu, nu gan jau vēlāk, negribas par neko domāt un cepties, esmu pelnījusi relax. Varbūt jau vajadzētu sākt krāmēt somu, bet it kā vēl ir laiks... Vajadzētu nopirkt reprezentācijas materiālus, bet it kā vēl ir laiks... Oi, bāc, bet gandrīz tač nav vairs laika... Vāvere ritenī. Es nezinu kā šito veģetēšanas stadiju lai nosauc, kaut kāda veida pirms-aizbraukšanas depresija vai...
P.S. Un vispār nav apņēmības šo visu aprakstīt english. Galvā mierinoša doma, ka gan jau paspēšu to visu tur....